wilmalinda – Page 3 – Lietas • Vietas • Receptes

Hit enter to search or ESC to close

Blogs
Portfolio
Par mani

wilmalinda

vietas . lietas . receptes

Jaunākais blogā

Lasīt visu blogu

sulīgs un tiešām garšīgs citronu kēkss

tomātu pankūkas

Banoffee saldais pīrāgs

sīpolu un sēņu pīrāgs

kokosriekstu zupa

Franču maiznīcas gardumi

« Previous 1 2 3

@wilmalinda

seko man Instagram

Ja jums dzīvē absolūti nav ko darīt, jums ir c

Ja jums dzīvē absolūti nav ko darīt, jums ir cheetos un gribas pamēģināt ko stulbu - lūdzu!
Deepfake “siera” mērce no čipsiem. Vienkārši pannā savāra cheetos ar pienu, drusku sviesta un es pašās beigās piebēru super mazu saujiņu ar rīvētu sieru. Man nepatika konsistence tāpēc mazliet sablenderēju. Var ēst ar makaroniem kā māc n cheese.
It kā smieklīgi, bet jēdzīgāk iemācīties īstu siera mērci. Izdarīju, lai jums tas nav jādara 🐅

Earth's greatest spinoff. 🌝 The giant-impact th

Earth's greatest spinoff. 🌝
The giant-impact theory suggests that at some point in Earth's very early history during massive collision, nearly all of Earth and Theia melted and reformed as one body, with a small part of the new mass spinning off to become the Moon as we know it.

Es un izmisuši zvēri man līdzās 2. 🩵

Es un izmisuši zvēri man līdzās 2. 🩵

Es un izmisuši zvēri man līdzās. 🩵

Es un izmisuši zvēri man līdzās. 🩵

Man bija izcils rīts. Esmu Dahabā. Pamodos ap

Man bija izcils rīts. Esmu Dahabā. Pamodos ap kadiem 5:30, gribu iet pastaigā. Uzvilku dzeltenu kleitu un gāju. Aizcirtās durvis. Atslēga nav. Nu neko, cerams, ka kads pamodīsies kamer es būšu atpakaļ.
Pa ceļam izdomaju - o,uzkāpšu kalnā. Nopērku ūdentiņu, dodos uz kalnu.
Pie kalna ceļa, vēl nesākusi kārtīgi kāpt, paslīdu un izmisīgi mēģinot noturēt līdzsvaru kā neveiklu deju, tomēr piezemējos uz dibena, nobrāžot kājas, dibenu un rokas. It kā sāp, bet smieklīgi. Apņēmība nepazūd. Kāpšu kalnā. Nu neko, tas jau mani neapturēs ar iešļūcenēm kalnā uzkāpt.
Kāpju kāpju, saprotu, fuck, tas ir tas otrs neīstais ceļš es eju tupikā bez ceļa. Apakaļ iet grūti, jo viss slīd un nav ceļš un iešļūcenes zem jau tā nestabilām pēdām. Tajā brīdī man no kabatas vējš izpūš banknotes. Domāju, nu labi, mēģināšu to naudu dabut. Nefiga. Tā aizlido. Nekas, nolemju, ka tā ir mana nodeva un pateicība kalnam par šo rītu. Nu vai arī rekets. Labi, sēžu, tupu gandrīz kalna galā un saprotu, ka nevaru tikt lejā. Jo nu iešļūcenes un slīd nereāli. Viss ceļš tāds vairāk bezceļš nekā ceļš. Laikam te agrāk bija upīte. Šobrīd izskatās, ka es te palikšu, jo netieku ne uz priekšu ne atpakaļ. Mēģinu kaut ka noslīdēt uz dibena uzmanīgi. Tajā brīdī man rīklē ielido muša. Eju rīstīdamies saullēktā pa kalnu un vemju. Skaisti. Saprotu, ka no malas tas izskatās traģikomiski. Meitene iznākusi baudīt saullēktu, netiek no kalna prom, kalns sadarbībā ar vēja reketu noskaita naudu un vēl muša taisa pašnāvību manā rīklē. Nosmējos, ka no manas meditatīvās pastaigas īsti nekas nesanāk, atliek vien ļauties dienas plāniem. Nekas. Tiku cauri.
Domāju, labi, nekāpšu lidz smailei, pašai augšai iešu uz pludmali. Eju uz pludmali, vējš tads, ka dvēseli no miesas purina ārā un pamatīgs paisums ari. Klausos austiņās Macy Gray “Buddha” un pēkšņi dzirdu sunītis man rej virsū. Paskatos viens pavisam mazs mazītiņš nabags uzlīdis uz sētas un netiek lejā. (Tas nav viss, turpinājums komentārā)

Glass of water and clouds

Glass of water and clouds

I want to be a little sea horse 🪸

I want to be a little sea horse 🪸

🩵🤎🤍🩵🤎🤍

🩵🤎🤍🩵🤎🤍

Seko man Instagram

© 2023 wilmalinda. Lietas • Vietas • Receptes

Blogs
Portfolio
Par mani